Koklēšanas pasaulē pagājušā nedēļā izskanēja pirmais Valmieras Etnokokļu grupas koncertstāsts “Mīļās Māras istabā”. “Kokļu Mežs” aprunājās ar Etnokokļu kopas vadītāju Zani Sniķeri. Ar savu enerģiju un degsmi, Zane ir padarījusi Valmieru par vienu no aktīvākajiem koklēšanas centriem Vidzemē. Zane kokli spēlē jau vairāk par savu pusi dzīves. Savu kokles ceļu viņa uzsāka ar koncertkokles spēles apguvi mūzikas skolā, mūzikas vidusskolā un tālāk arī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Viss mainījās, kad Zane, pēc rokas traumas, nevarēja turpināt mācības akadēmijā, tāpēc savu studiju virzienu mainīja, un šobrīd studē Latvijas Universitātes pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Cēsu filiālē. Šobrīd Zane ir mūzikas skolotāja Cēsu Jaunajā pamatskolā, koncertkokles skolotāja Valmieras mūzikas skolā un kopš 2017. gada vada Valmieras kultūras centra Etnokokļu kopu. Papildus visam iepriekšminētajam, Zane arī atrod laiku muzicēt kopā ar smagā roka grupu “Rusted Wheel”.
Par savu iepazīšanos ar etnogrāfisko kokli Zane stāsta tā: ”Lai cik zīmīgi tas nebūtu, bet manu pirmo etnogrāfisko kokli man uzdāvināja mana drauga mamma. Viņa zināja, cik ļoti es vēlos etnogrāfisko kokli un plānoju tās iegādi, tomēr viņa pasteidzās pirms manis.”
Arī Etnokokļu kopas veidošanās notika ļoti dabiski. 2017.g. rudenī Zane kopā ar Valmieras kultūras centru izsludināja pieteikšanos visiem koklētgribētājiem. Toreiz vēlme bija veidot interešu izglītību, kas būtu saistīta ar etnogrāfiskās kokles spēli. Ja pieteiksies vismaz desmit cilvēki, tad mēs darbosimies. Tā arī pienāca pirmā satikšanās diena. Pirmās tikšanās sākums bija nolikts plkst. 19.00 un Valmieras kultūras centrā Zanei tika iedalīta neliela telpa otrajā stāvā. Jau 18.30 pie telpas durvīm sēdēja vairāk par desmit cilvēkiem, kad pulkstens bija jau 19.00, mazā telpa bija pilna ar kokles spēles interesentiem, taču piecas minūtes pēc septiņiem vakarā, cilvēki turpināja nākt un vietas vairs nebija. Pēc pirmajiem datiem uz iepazīšanās nodarbību bija atnākuši 56 cilvēki un pats pārsteidzošākais - lielākajai daļai no viņiem jau bija pašiem savi mūzikas instrumenti.
Sākas darbs pie kokļu kopas izveides. No sākuma Zane ar koklētājiem strādāja divās grupās - ar tiem, kuriem ir priekšzināšanas kokles spēlē un ar tiem, kuriem nav. Pirmajā gadā tika vairāk apgūtas tehniskās lietas, Zane piemeklēja skaņdarbus, taču šobrīd dalībnieki paši nāk arī ar saviem ierosinājumiem un viss notiek brīvi. Šajā rudenī gan iesācēju, gan vairāk pieredzējusī koklētāju grupa ir apvienojusies vienā veselumā un dabīgās atlases rezultātā, šobrīd Etnokokļu grupā ir 36 dalībnieki. Spēlē visi - jaunākajai dalībniecei ir 11 gadi, bet vecākājai - 73.gadi.
Nupat, 31. martā Etnokokļu kopa prezentēja savu pirmo koncertstāstu - “Mīļas Māras istabā”. Zane stāsta: “Ideja radās jau vasarā - mēs domājām, ko darīt un radīt jaunajā sezonā un pakāpeniski nonācām pie stāsta par Māru. Viena no kopas dalībniecēm, Guna Medne mūs iepazīstināja ar tautasdziesmām par Māru, mēs ņēmām katru dziesmu, pētījām to un izpratām tās vēstījumu. Es arī toreiz katram uzdevu mājasdarbu - uzrakstīt, kas, viņaprāt, ir Māra. No iegūtajiem rezultātiem sapratām, kas mums pašiem šķiet svarīgi, un no tā arī meklējām repertuāru. Toreiz mēs domājām - paši esam izpratuši un pētījuši konkrētās dziesmas, tomēr vai klausītāji to, ko mēs pētījām ilgāku laiku, spēs tik ātri uztvert? Mums bija svarīgi, ka mēs klausītājus iepazīstinām ar Māras nozīmi latviešu tradicionālajā kultūrā. Tā arī nonācām pie slēdziena, ka tas būs koncerts bez aplausiem, tas būs stāsts, dziesma un skaidrojums. Koncerta laikā mēs iziesim cauri cilvēka mūža gājumam un pētīsim Māras klātesamību tajā.
Kopā ar Etnokokļu kopu koncertā piedalījās arī grupas “Rusted Wheels” puiši. Mēģinājumu process ir bijis saspringts, skatuves izvietojums bija jāmaina vien pāris stundas pirms koncerta, taču rezultātā viss izdevies lieliski. Valmierieši cer, ka koncertprogrammu varēs atskaņot arī citās Latvijas vietās.