Forums

Vairāk info šeit http://latviesi.be/kokletaju-nometne-kokletajs-un-vilks-brisele-25-04-26-04-2020/

Manas kokles stāsts sākās, kad sociālajos tīklos ieraudzīju maģisku Latgales zilipelēku kokli ar zvaigžņu rakstiem. Gluži kā mana dzimtā puse, kad, pēc skaidras, zvaigžņotas nakts, Pasaule mostas miglainā rītā. Sava kokle bija mans sens sapnis, kuram bija pienācis laiks piepildīties. Sazinājos ar meistaru un sākās kokles radīšana Riharda Valtera darbnīcā. Tapšanas laikā saņēmu ziņas par darba progresu arī vizuālā veidā. Skaistā vasaras dienā pienāca laiks doties pakaļ koklei. Nonācu pavisam citā pasaulē Druvienas pusē, kur Cilvēks dzīvo un darbojas saskaņā ar Dabas ritmu. Riharda darbnīcā bija iespēja iepazīties arī ar kokļu un citu mūzikas instrumentu izgatavošanas tehnoloģijām, formām un variācijām. Dzirdēju īpašus stāstus par koku, no mūzikas instrumentu radīšanas puses. Un tad pienāca TAS brīdis - pirmo reizi redzēt un dzirdēt, kā skan mana kokle, paņemot rokās sajust tās pārsteidzošo vieglumu un spēcīgo vibrāciju, kas iesvārsta visu sev apkārt. Esmu domājis par kokles somu un ar laiku tā arī noteikti taps. Lai drošāk. Pagaidām izbaudu īpašo sajūtu, kad kokli ievīstu rūtainā segā un kā mazu bērnu saudzīgi pārvietoju sev līdzi. Lēnām apgūstu akordus, dziesmas, spēles paņēmienus, izmantojot Kokļu meža sniegto iespēju mācīties attālināti. Kokles skaņas man dod iespēju sajust Pasauli sev apkārt un sevi kā daļu no tās. Ik vakaru tās ļauj rāmi pavadīt un noslēgt dienu, lai no rīta ar jaunu sparu iesāktu nākamo.

Man ir kokle ar koka tapām. Nevaru precīzi noskaņot stīgas- ja uzgriežu stīgu un skaņotāja rādītājs ir max vidū, tad uzreiz ( man dzirdot) noskaņojas atpakaļ. Nav drusciņ novirzes no vidus, bet tuvu zemākam (pa kreisi). Griežu stīgu skaņojot, it kā tapu spiežot uz priekšu.