Kā uzlikt stīgu koklei ar koka tapām?

Visiem koklētājiem reiz pienāk brīdis, kad saplīst stīga: bērns spēlējoties parauj; kokli skaņojot aizmirstam, kuru tapu griežam; stīgas ir vienkārši nodilušas... Bieži ir dzirdēts, ka cilvēki uzskata šo par milzīgu problēmu. Bieži vien stīgas nav pieejamas, bet, pat ja tā ir dabūta, pietrūkst drosmes un zināšanu, kā stīgu uzlikt. Un tad kokle var tikt nolikta malā uz nedēļu, mēnesi un pat gadiem...

Šīs kokles stīgām nav īpaši paveicies!

Agrāk dabūt kokļu stīgas tiešām bija problēma. Dzirdēti stāsti, ka kādreiz kokļu stīgas dabūjuši pat no telefona aparātu vadiem, bet par to atsevišķs stāsts... Mūsdienās katram kokļu meistaram pieejami dažādi stīgu izmēri lielos ruļļos. Arī stīgu uzlikšanas process nemaz nav tik baiss, kā varētu likties. To apstiprinās tie, kuri paši kokles ir izgatavojuši un paši likuši tām stīgas. Tas ir process, ko var izdarīt ikviens savās mājās ar vienkāršiem (vai vispār bez) darbarīkiem.

Ciemojāmies Kokļu būves centrā pie meistara Jāņa Rozenberga. Viņš pastāstīja un parādīja kā uzlikt stīgu divu veidu koklēm: ar koka un metāla tapām. Process ir līdzīgs, bet niansēs atšķirīgs.

KOKLES STĪGAS UZLIKŠANA KOKLEI AR KOKA TAPĀM

Nepieciešamie darbarīki: Jaunas stīgas Kokles skaņojamā atslēga

Standziņas un knaiblītes. Tās nepieciešamas stīgas nokniebšanai un cilpiņas izveidošanai. Ja šie rīki nav pieejami, iepējams arī bez tiem iztikt, bet esiet uzmanīgi - ir viegli sadurt vai saskrāpēt pirkstus.

1 | Vecās stīgas noņemšana. Stīgu noņemam uzmanīgi ar knaiblītēm vai ļoooti uzmanīgi bez tām. Pievēršam uzmanību arī lai ar stīgu galiem nesaskrāpētu kokles korpusu.

P. S. Pirms ķeršanās klāt stīgām, atgriez tapu vaļīgā pozīcijā, lai to būtu iespējams pagriezt ar roku.

2 | Jaunās stīgas izvēle. Tradicionālajām koklēm tiek likti dažādi stīgu izmēri. Dažādu meistaru koklēm var būt dažādi stīgu izmēri. Vislabāk tos uzzināt no paša meistara jau kokles iegādes laikā. Ideāli, ja zini saplīsušās stīgas izmēru, bet ja precīzu izmēru nezini, piedāvājam sarakstu stīgu biezuma izvēlei:

Šie ir aptuvenie stīgu izmēri koklēm. Tomēr šis nav absolūts standarts. Dažādiem meistariem izmēri var atšķirties.

Stīgas var jautāt savas kokles meistaram vai kokļu būves centrā pie meistara Jāņa Rozenberga (telefona nr. +371 29750200).

Ja nav zināms saplīsušās (vai arī jaunās stīgas) biezums, tad var salīdzināt stīgas un “uz aci” paņemt līdzīgāko. Ja būs nelielas nobīdes izmēros nekas traks nenotiks.

3 | Cilpiņa. Kad stīga atrasta, vienā galā izveidojam nelielu cilpiņu - kā palielu adatas aci. Brīvo galu pāris reizes apvijam stīgai, lai izveidojas šāds vijums (sk. video). Cilpiņu nedaudz saliecam, lai tā labāk piegultu stīgtura apaļajam metālam.

P. S. Lai stīga neizslīdētu, cilpiņa jāliec tā, lai tās “astīte” būtu augšpusē (tas ir, piegultu stīgtura stienim). Šis veids nodrošina maksimālu stīgas fiksāciju.

Cilpiņas astīti nokniebjam (līdz apmēram 3 mm).

4 | Stīgas garuma izvēle. Izveidoto cilpiņu turam pie kokles tapas un otru galu velkam uz stīgtura pusi. Nomērām aptuveni vienu plaukstas platumu aiz stīgtura un nogriežam stīgu.

5 | Stīgas nostiprināšana pie stīgtura. Stīgas brīvo galu (kur nav cilpiņas) velkam no tapu puses zem stīgtura un otrā pusē cauri. Tālāk izvelkam to caur cilpiņai stīgas otrā galā. Savelkam stīgu, līdz cilpiņa pieguļ pie stīgtura.

6 | Stīgas nostiprināšana pie tapas. Izveram stīgu caur izurbto caurumiņu. Nolokām stīgas galu (5-7mm). Piekārtojam, lai tas pieguļ tapai. Ja tapā izurbtais caurumiņš ir tapas apakšā, tad stīgas galu lokām uz augšu, ja caurumiņš ir tapas augšā, tad stīgas galu lokām uz leju.

P. s. Pārbaudām, no kuras puses tapai nāk pārējās stīgas: no augšas vai apakšas. Pārliecināmies, ka tīsim uz pareizo pusi.

7 | Stīgas uztīšana. Pieturam stīgas galu - tam ir tendence sagriezties vai mainīt savu pozīciju, tiklīdz sāksim griezt tapu. Griežam tapu tā, lai pirmais stīgas tinums ietu pāri stīgas noliektajam galam, to nofiksējot. Tad virzām stīgu uz leju un vēlāk atkal uz augšu, līdz tā ir vienā līmenī ar pārējām. Ja visu tinumu tinam vienā vietā, stīga, iespējams, “džinkstēs”, jo vairāki tinumi saskarsies, vai šie tinumi ar laiku iegriezīsies stīgā. Tinot stīgu arī tapu virzām iekšā koklē, lai tā spētu noturēt stīgas spriegumu un negrieztos vaļā. Kad nevaram vairs pagriezt tapu ar roku, ņemam palīgā kokles skaņojamo atslēgu.

8 | Stīgas “iestaipīšana”. Stīgai kāds laiks paiet, kamēr tā pielājojas un kārtīgi “iesēžas” tapā. Lai šis laiks paietu ātrāk, vēlams stīgu uzskaņot un pēcāk nedaudz “pastaipīt”, pēc tam uzskaņot vēlreiz un atkārtot šo procesu pāris reizes, kamēr stīga pēc staipīšanas izskaņojas toņa robežās.

LAI VEICAS!